Intervija ar jaukto pāru izlasi pirms došanās uz pasaules čempionātu kērlingā Kanādā

Pasaules čempionāts kērlingā jauktajiem pāriem Letbridžā, Kanādā tepat aiz stūra. Tas norisināsies no 22. - 29.aprīlim. Latvijas izlasi pārstāvēs Santa Blumberga un Andris Bremanis. Viņus šajās sacensībās uzraudzīs un vajadzīgajā brīdī sapurinās treneris Ritvars Gulbis. Vēl laikā, kad Kērlinga hallē norisinājās „Latvian Mixed Doubles Curling Cup II” jaukto pāru kērlinga turnīrs, aicināju mūsu komandu uz nelielu sarunu. Pēc tam patirdīju arī viņu treneri.


L.M.: Pasaules čempionāts. Ko jums tas nozīmē, tieši tāda līmeņa sacensības?
A.B.: Galvenais jau tas, ka tas notiek Kanādā, kērlinga galvenajā valstī. Man šķiet, tā būs tāda unikāla sajūta pirmo reizi gan tāda līmeņa čempionātā, gan arī tas, ka čempionāts notiek tieši Kanādā. Būs noteikti daudz skatītāju. Neviens no mums nav vēl tādā čempionātā piedalījies.
S.B.: Tas būs tāds liels „wow” un arī neliels izaicinājums redzēt kā mēs paši jutīsimies tajā visā atmosfērā, bet nu ir tāds patīkams satraukums, sajūta, ka būs ļoti forši. Aizbrauksim apskatīsimies.
L.M.: Vai šī būs pirmā reize Kanādā?
S.B.: Jā, pirmā reize Kanādā un tik tālu no mājām.
L.M.: Vai ir vēl kādi iespaidi, ko tur varētu sagaidīt?
A.B.: Tas ko esmu dzirdējis no citiem. Tā kā tur kērlings ir ļoti  populārs, būs skatītāji, kas nāks un prasīs autogrāfus. Tas varētu būt interesanti.
L.M.: Kāds jums ir mērķis pasaules čempionātā?
S.B.: Mērķis ir nospēlēt cik labi vien var. Uz ko mēs ejam? Ir jātiek ārā no grupas, un tad nāks jau cits mērķis, ja tiekam ārā. Pats galvenais ir aizbraukt un labi nospēlēt spēles, lai nav vilšanās sajūta par to, ka varējām nospēlēt labāk. Aizbraukt izdarīt, kas jāizdara, lai varam ar smaidu sejā un labi padarīta darba sajūtu braukt mājās.
L.M.: Par pretiniekiem (mūsu grupā: Baltkrievija, Brazīlija, Horvātija, Igaunija, Japāna, Somija, Ungārija), jūs kaut ko zināt vai arī ir komandas par kurām jums nav nemazākās nojausmas?
S.B.: Par Japānu nav nemazākās nojausmas. Viņi noteikti būs spēcīgi, tur visas komandas būs spēcīgas. Ar ungāriem esam spēlējuši nu jau divas reizes, baltkrievi zināmi, igauņi zināmi, kā spēlē. Arī par somiem ir kaut kāda informācija, bet mēs uz to īpaši neiespringstam. Mēs domājam par savu spēli, jo mums vēl daudz kur pašiem jāpieliek, par to lai domā treneris (Ritvars Gulbis, autores piezīme), kā mums ar pretiniekiem jāspēlē.
L.M.: Treneris meklē papildus informāciju?
S.B.: Man patīk domāt, ka jā.
L.M.: Tad tas būtu labs treneris, ja viņš par jums parūpētos.
S.B.: Viņš jau par mums labi rūpējās.
L.M.: Par pašu sagatavošanās posmu. Kas jums vēl līdz čempionātam ir jāizdara, jāpieliek? Ko vajag vēl uztrenēt un kādus uzdevumus treneris liek?
S.B.: Mums jau nav īsti daudz laika vairs palicis, ir atlikuši tikai divi treniņi. Šis turnīrs („Latvian Mixed Doubles Curling Cup II”, autores piezīme) un divi treniņi. Principā mums ir nedēļa līdz izbraukšanai (izbraukšana bija 17.aprīlī, autores piezīme). Posmā, kad mēs sākām gatavoties februāra sākumā, jo ātrāk tur īsti nesanāca, Andrim bija junioru čempionāts, bet es savu kāju cītīgi atveseļoju, strādājām pie bāzes elementiem. Kā treneris teica, ka mēs ne uz ko nevaram cerēt, ja nebūs ietrenēta pats pamats. Pie tā mēs treniņos arī cītīgi strādājām. Protams, kļūdas mums ir. Strādājām pie pašiem metieniem, pie paša pamata: atspēriens, automātika, spēka izjūtu, lai ir vieglāka pārslēgšanās uz dažādiem metieniem, jo nezinām kāds Kanādā būs ledus, kritīs vai būs tāds pats kā šeit Rīgā, varbūt nekritīs tik ļoti, varbūt būs baigi ātrs, varbūt lēns. Tāpēc mēs cenšamies pēc iespējas lielākā amplitūdā tos spēkus noķert un izjust. Arī pie teikiem pēdējā laikā piestrādājam.
L.M.: Standartā kērlingā šo visu trenē, šeit jau nav lielas atšķirības. Vai tomēr jūs izjūtat, ka šis kērlinga paveids kaut kādā ziņā atšķiras? Kas jūsuprāt ir tās atšķirības starp kērlingu un jaukto pāru kērlingu?
A.B.: Galvenais tas, ka ir mazāk vietu kur kļūdīties. Šajā kērlinga paveidā izmetot pašam jālec kājās un jābirstē. Gan daudz lielāks nogurums uzkrājas, jo vairāk akmeņu vienam pašam jābirstē, gan kamēr pielec kājās pēc metiena tiek patērēts laiks, lai akmeni uzsāktu birstēt. Ja būtu divi birstētāji, tad ir daudz lielāka tā robeža, kur var pieļaut kļūdu.
L.M.: Tā tad ir vislielākā atšķirība, kas padara šo kērliga paveidu savādāku? Vai vēl ir kāda?
S.B.: Tīri taktiskajā ziņā varbūt tik ļoti neatšķiras no kērlinga. Tur jau tas pats metiens ir jāizpilda, bet izmesto akmeņu skaits ir mazāks, jo izmetam tikai piecus akmeņus. Līdz ar to ir tas, ka katrs metiens ir no svara, centimetrs turp atpakaļ izsaka ļoti daudz ko, it īpaši spēlē pret augsta līmeņa komandām kā, piemēram, Ungārija vai Krievija. Viņi izmantos jebkuru iespēju, ja mēs viņiem atstāsim vietu.
L.M.: Gatavojoties pasaules čempionātam jūs veltiet daudz laika kērlingam, taču ikdienā jūs dariet arī vēl citas lietas. Kā ir iespējams šo visu apvienot, tādu intensīvu trenēšanos uz tik nozīmīgu turnīru kā pasaules čempionāts? Kuras ir tās lietas, kas tiek atstātas otrajā plānā?
A.B.: Hobiji ir tie, kas tiek atstāti tiešām brīvajā laikā, tad kad nav ne jāstrādā, ne jāspēlē kērlingu. Ja kādā nedēļas nogalē ir turnīri hallē, kuros mēs nepiedalāmies, mums nav iespējas trenēties un, ja darbs nav nedēļas nogalē, tad tas ir vienīgais laiks, kuru varu veltīt hobijiem.
L.M.: Kādi tad ir Tavi hobiji?
A.B.: Galda spēles, volejbola un futbola spēlēšana ar darba kolēģiem, un vēl datorspēles, bet pēdējā laikā, kad ir darba dienas un nedēļas nogalēs kērlings, tad šīm nodarbēm vairs neatliek laika.
S.B.: Man arī citas sportiskās aktivitātes atliktas malā. Gāju agrāk ar augstskolas biedriem basketbolu spēlēt, tagad galvenais ir uzmanīšanās, lai pie kādas traumas netiek. Tas pats arī braukšana mājās uz Ventspili pie ģimenes un draugiem.
L.M.: Tad jau sanāk, ka arī tikšanās ar ģimeni un draugiem ir atlikta otrajā plānā?
S.B.: Nu jā, gan draugi, gan ģimene saprot to, ka man tas ir svarīgi.
L.M.: Ir grūti tādām svarīgām lietām kā ģimene, draugi un hobiji veltīt nepietiekošu laiku, bet jums ir mērķis labi nostartēt...
S.B.: Jā, mums ir mērķis un tajā pašā laikā draugi un ģimene saprot, ka tas ir diez gan svarīgi. Tā, ka viss ir kārtībā. Komunikācija ar viņiem ir retāka tikai tagad, sagatavošanās posmā.
L.M.: Kā sanāca, ka jūs kopā izdomājāt spēlēt? Kad tas notika un cik ilgi jau?
S.B.: Mums šis kopā bija jau ceturtais Latvijas jaukto pāru kērlinga čempionāts. Mēs sākām tad, kad Raimonds Vaivods teica, ka "jaunieši, jums jāspēlē". Un es teicu, ka es spēlēšu ar Andri, jo Andris tad bija vecākais no junioriem. Pirmajā gadā mums sanāca tīri laba sadarbība un bija interesanti. Otrajā gadā tas pats, varbūt tur tik labi negāja, kā gribētos.
L.M.: Uzzinājāt par Olimpiskajām spēlēm un tad jau bija cita doma, ka jāturpina. Vai tas tomēr nebija tas noteicošais?
S.B.: Olimpiskās spēles nebija tas galvenais dzinulis, vienkārši mums patika kopā spēlēt un bija interesanti, kā arī varēja atslēgties no meiteņu komandas. Man kopā ar Andri tā spēlēšana ir nedaudz savādāka, citas emocijas.
A.B.: Interesanti ir tas, ka šogad mēs uzvarējām to čempionātu, bet pirms tam mums nebija neviens kopīgs treniņš. Mums kaut kā nesanāca tam laika, jo man bija juniori...
S.B.: ...man bija jātrenējas ar sieviešu komandu.
L.M.: Tad uzvara Latvijas čempionātā bija tāds pārsteigums?
S.B.: Jā. Mēs gribējām labi nospēlēt, uzvarēt un aizbraukt uz Kanādu. Uz čempionātu gājām parādīt labu spēli un pavadīt labi laiku.
L.M.: Pirms došanās uz pasaules čempionātu ko jūs viens otram novēlētu?
S.B.: Novēlētu Andrim, pirmkārt, aizbraukt un izbaudīt katru mirkli uz ledus. To atmosfēru un tās sajūtas kādas tur būs Kanādas publikas priekšā, jo viss tur būs savādāks un arī citā līmenī. Neiedzīvoties pārāk lielā stresā, izbaudīt un izdarīt to pašu labāko. Lai būtu tā, ka mēs aizbraucam, nospēlējām un ir prieks par to, ko mēs esam izdarījuši.
A.B.: Līdzīgi arī es novēlētu Santai saglabāt vēsu prātu un izbaudīt spēli. Atcerēties, ka mēs tomēr esam jau tikuši tur pašā augšā un spēlējam ar pasaules labākajām komandām. Tas, ja tur būs pāris komandas labākas par mums, tas nenozīmē, ka mēs neesam augstā līmenī, tas nozīmē, ka ir mums ir kur kāpt.

 

Komentāri no trenera Ritvara Gulbja:
Viņš man pastāstīja, ka abi jaunieši ir ļoti atsaucīgi un ar viņiem ir viegli strādāt. Viņa galvenais uzdevums radīt komandai komforta zonu. Treniņu procesā viņi trenējuši pamata lietas, kurā piestrādāts pie tehniskās stabilitātes. Komandai tuvojoties pasaules čempionātam vērojama augšupejoša līkne visos aspektos, kā arī kļūdīšanās notiek pareizajā, pieļaujamajā virzienā. Galvenais ir uzticēties savam metienam un tad jau spēle aizies. Iespējams pasaules čempionātā problēmas radīs lielā arēna, kādās līdz šim komanda nav spēlējusi. Jautāju par trenera mērķiem. Ritvars lika uzsvaru uz koncentrēšanos katrai spēlei, tad rezultāti paši atnāks. Mērķis ir nospēlēt un turnīru aizvadīt labā līmenī.

 

Komanda uz Kanādu izlidoja 17.aprīlī. Līdz 22.aprīlīm, kad Latvijas izlase uzsāks pasaules čempionāta pirmo spēli, ir pietiekošs laiks, lai aklimatizētos. Šajā periodā komandai paredzēti treniņi un divas treniņu spēles.

 

Intervija notika: 07.04.2017.
Autore: Linda Mangale

Ģenerālsponsori

Atbalstītāji