Pēc atgriešanās no tālā ceļojuma Ansis Regža bija ar mieru padalīties ar saviem iespaidiem par Jaunzēlandes Ziemas Spēlēm un pašu tālo zemi.

Kā jūs nolēmāt braukt uz tik tālu un, ja tā var teikt, eksotisku valsti?

Sākās viss ar Austrālijas mix double pāri, ar kuriem iepazināmies pasaules čempionāta. Kādu dienu viņi mums teica, ka, hei ir tāda iespēja startēt Jaunzēlandes ziemas spēlēs un tagad jau pavasarī viņi sakomunicēja ar Jaunzēlandes pārstāvjiem, kuri tad savukārt izteica mums piedāvājumu piedalīties.

Kādi ir iespaidi par otru pasaules malu?

Ceļš, protams, mega tāls. Man tā liekas, ka nav nemaz tālāka punkta uz kuru var aizceļot no Latvijas. Pirmkārt jau grūti bija tas, ka nomainās tik daudz laika joslas, deviņu stundu starpība, tas tomēr nav maz. Otrkārt tas, ka tomēr no vasaras ielidojām reālā ziemā. Bija tur tantīte hotelī kas stāstīja, ka pēdējā ziema Kraistčērčā ir bijusi 1945 gadā. Līdz ar to uz sniega lāpstu vienīgais jautājums ir: kas tas tāds? Sniegs nu tāds, apmēram līdz pus ikram, laiks tāds nepateicīgs, plus daži grādi, visu laiku līst lietus, emocionāli diezgan neforši visa tā ierašanās nu un plus tam, papētot internetā var redzēt, ka visi ceļi, kas ved uz ciemu kur atrodas kērlinga halle ir slēgti. Līdz ar to arī sanāca vienu nakti neplānoti pavadīt Kraistčērčā, pēc kā tad arī devāmies uz Naisbī ciematu, kas ir apmēram sešu stundu brauciena attālumā ar mašīnu. Brauciens turp arī bija diezgan ekstrēms pasākums jo stūre ir labajā pusē, mehāniskā ātrumkārba, riepas tuvu „slikiem”, plus vēl pēdējā stunda pa reāliem kalnu ceļiem. Kad beidzot nokļuvām galā tur vēl joprojām cīnījās ar sniegu, jo tur sniga vēl vairāk, pa cik Naisbī ciematiņš atrodas kalnos, 600 metrus virs jūras līmeņa.
Bijām pirms prombraukšanas sakomunicējuši ar diviem latviešiem kas tur dzīvo, pie tam vēl viens no viņiem ir diezgan labi zināms latvietis. Četrkārtējais Olimpisko spēļu dalībnieks kamaniņu braukšanā, Guntis Rēķis kurš Naisbī ciemata ar savu draudzeni dzīvo jau pusotru gadu. To laika periodu ko mēs uzturējāmies Naisbī pavadījām pie viņiem. Naisbī vēsturiski izveidojies kā zelta meklētāju apmetne, bet tad kad tika izbūvēts dzelzceļš caur blakus ciematu Naisbī nozīmīgums reģionā sāka mazināties. Starp citu, ar zelta skalošanu, hobija līmenī, tur vēl jo projām nodarbojas. Tā bija viena no lietām ko pamēģinājām vienā no brīvajām dienām un pat savu mazo zelta gabaliņu arī izskalojām. Daba reģionā ir fantastiski skaista un kalnaina un uz kuru pusi tik skaties visur milzīgas ganības jo pamatnodarbošanās Jaunzēlandes laukos ir aitu audzēšana. Būdami starp tik daudz aitu audzētavām nevarējām neapmeklēt arī aitu cirptuvi, kur dabūjām redzēt kā aitas cērp īsti kivi aitkopji. Pilsētiņa ar apmēram 150 gadu vēsturi ziemā dzīvo kādi 100 cilvēki, savukārt vasarā trīs līdz četri tūkstoši. Tāda izteikti reāla vasaras kūrorta pilsētiņa, kurā pārsvarā ir tikai vasaras atpūtas mājas. Vietējie iedzīvotāji sevi neatzīst ne par skotiem vai angļiem, bet gan par kivi, lai gan skotu tradīcijas, ieskaitot kiltus un kērlingu, tiek cienītas un piekoptas. Kērlinga turnīra noslēgumā galdā pat tika celts haggis, ko kivi izrunā kā heggis. Jaunzēlandieši ir ļoti draudzīgi un pretimnākoši, ko apstiprināja arī tur dzīvojošie latvieši.

Ja jau tur tāda vasaras atpūtas vieta kur tad norisinājās kērlinga spēles un pārējās ziemas spēļu disciplīnas?

Ziemas kalnu sporta veidi notika vēl apmēram trīs stundu attālumā citā ciematā, kurš atrodas augstāk kalnos. Naisbī pilsētā notika tikai kērlinga sacensības. Vēsturiski ciemā ir bijis, un vēl aizvien ir, āra hokeja laukums, tad 2004. gadā uzbūvēja iekšas kērlinga laukumu un apmēram 2008. gadā uzbūvēja kamaniņu trasi. Ne jau tādu kā Siguldā ar mākslīgo ledu un ļoti garu, bet tādu apmēram 360 metrus garu, vairāk kā tāda ragavu ice bahn trasi. Rēķis tad tur ir tas, kas pats ņemas un uztur to trasi un tad kad ir aukstākās ziemas temperatūras viņš pat dabū uz trases ledu un tad pie viņa pat Jaunzēlandes kamaniņu braucēju izlase ir braukuši trenēties. Šo ekstrēmo atrakciju, nesties ar kārtīgu ātrumu pa diezgan kārtīgu trasi ar koka ragavām, mēs arī izmēģinājām. Jāatzīst diezgan ekstrēmi. Bet ja jau tā godīgi, pārsvarā viss tas komplekss kalpo nevis kā sporta bāze, bet kā izpriecu vieta. Daudzi brauc uz turieni ziemā lai braukātu ar ragavām, ārā paslidotu, lai uzspēlētu āra kērlingu, kas ir principiāli atšķirīgs no kērlinga ko mēs spēlējam iekšas hallē. Nu un pluss tur vēl ir iekšas kērlinga halle.

Un kā tad pats kērlinga turnīrs? Pēc rezultātiem spriežot bijāt mata tiesas attālumā no ceturtdaļfināla.

Nu jā, rezultāti ir vai nu stabila uzvara, vai nu stabils zaudējums. Spēlējām bez kompromisiem. Ja runā vispirms par sievietēm un vīriešiem, tad ir neliels pārsteigums, ka abās konkurencēs bija vienādi fināli, Ķīna pret Koreju un abos finālos diezgan pārliecinoši uzvarēja korejieši, neskatoties uz Ķīnas pārākumu gan rangā, gan arī teorētiski meistarībā. Double mix turnīrā uzvarēja ungāri, finālā pieveicot Japānas izlasi un trešajā vietā palika mājinieku pāris.

Kādi bija sportiskie mērķi dodoties uz Jaunzēlandes Ziemas spēlēm?

Kad braucām prom no Latvijas pirmais mērķis bija uzvarēt vienu spēli, ko arī pirmajā spēlē panācām (uzvara pār Ķīnu 10 – 5). Pēc tam jau mērķi sāka rasties no dienas uz dienu un kad bijām izspēlējuši apmēram pusi spēļu kā nākamais mērķis jau sāka parādīties iekļūšana pusfinālā līdz kuram pavisam nedaudz neaizsniedzām.

Double Mix turnīrā bija diezgan spēcīga konkurence, nācās stāties pretī diezgan atzītām jaukto pāru komandām.

Manā karjerā pirmo reizi bija tāds gadījums kad pēc riņķa spēlēm piecām komandām uzvaru un zaudējumu bilance bija 5 – 3 un vēl divām komandām 4 – 4. Kopumā bija ļoti vienlīdzīgs spēles līmenis, jo arī komandām, kuras bija 8. un 9. vietā bija 2 – 3 uzvaras. Pašiem ir liels prieks, ka spējām cīnīties, noturēties un pat uzvarēt iepriekšējo pasaules čempionātu piekto, sesto vietu ieguvējus. Pirms pirmās spēles iesildoties tā ar vienas acs kaktiņu pavēroju tos pašus ķīniešus un nodomāju, o, kāda izslīdēšanas tehnika, ko tad mēs te, bet kad sākām spēlēt tad jau viss ir pavisam citādi un vairs par to nedomā. Nu jā, un tad pēc kopēju izspēlu apļa pēc papildrādītājiem nācās spēlēt taibreiku, kurš nu galīgi neizdevās. Nezinu vai neizgulējušies vai kas, bet neizdevās. Pēdējās dienās vēl skatījāmies pusfināla spēles un spēles par zelta un bronzas medaļām un tad gan bija žēl zaudētā taibreika, jo pēc šo spēļu kvalitātes likās, ka mums būtu labas iespējas pacīnīties. Gribējās jautāt, kāpēc tie paši jaunzēlandieši tā nevarēja spēlēt iepriekšējās kārtās? Bet nu visā visumā līmenis bija ļoti augsts, bija iespēja vērot daudz interesantas un tehniskas spēles.

Kā tev likās pati kērlinga turnīra organizācija? Vai bija kādas nozīmīgas atšķirības no tā kā turnīri tiek organizēti Eiropā?

Nē, nekādu īpašu atšķirību nebija. Turnīru tiesāja Royal Caledonian Curling Club prezidents Pats Eddingtons, ledus meistari bija no ASV un Korejas. Ledus pats pa sevi bija ātrs, varbūt vienīgais griezās nedaudz mazāk nekā vajadzētu priekš mix pāriem, bet nu tās jau tādas sīkas detaļas. Pats Naisbī ciemats tika kārtīgi sagatavots kērlinga turnīram, visur bija zīmes uz kērlinga halli, reklāmas par ziemas spēļu norisi. Citos vārdos organizācija bija labā līmenī, varētu teikt, ka ne mazāk ne vairāk kā daudzviet Eiropā ir redzēts. Šinī ziņā tā nu noteikti nebija pasaules otra mala.

Vai ir plāni veikt šo pašu tālo ceļu uz nākamajām ziemas spēlēm Jaunzēlandē?

Jā, tāda cerība ir. Jau tur solījām, ka uz nākamajām spēlēm brauks vairākas Latvijas komandas, jo interese bija liela. Pat sniedzu dažas intervijas vietējai presei. Organizatori no savas puses solīja ielūgt arī uz nākamajām spēlē, jo it sevišķi double mix konkurencē dalībnieki sabrauca no visas pasaules. Spēļu organizētājiem tagad savukārt ir mērķis padarīt sieviešu un vīriešu sacīkstes tik pat bagātīgas pārstāvēto valstu ziņā kā šogad double mix. Es savukārt varu ieteikt Jaunzēlandes ziemas spēles kā labu iespēju apgūt jaunus platuma grādus kērlingam ļoti piemērotā vietā, tā kā cerams pēc diviem gadiem, nākamajās ziemas spēlēs, piedalīsimies kuplākā skaitā.

Bildes no Anša un Daces ceļojuma ir iespējams apskatīt LKA Facebook profilā.

Jaunzēlandes Ziemas Spēļu 2011 mājaslapa - www.wintergamesnz.com