Pasaules kērlinga kongresā pieņem svarīgus lēmumus
Sestais ikgadējais pasaules kērlinga kongress aizvadīts. Šogad tas norisinājās Bledā, Slovēnijā no 14. līdz 17.septembrim. Tajā piedalījās  Pasaules kērlinga federācijas asociāciju biedri no 56 valstīm.
 
Svarīgākās tēmas, kuras tika apspriestas šajā kongresā:
  • pasaules sieviešu un vīriešu kērlinga čempionātu formāts – komandu skaita palielināšana no 12 uz 13 vai 16, izmainot „page play-off” izspēles sistēmu;
  • izmaiņas pasaules jaukto pāru kērlinga čempionātā – palielināt domāšanas laiku;
  • komandu skaita palielināšana pasaules ratiņkrēslu kērlinga čempionātā no 10 uz 12;
  • ieskats jaunajā Pasaules kērlinga sērijā;
  • izmaiņas brīvo sargu likumā – palielināt skaitu no 4 uz 5.
 
Šajā kongresā tika pārstāvēta arī Latvijas Kērlinga asociācija. Raimonds Vaivods devās uz Bledas pilsētu, lai klātienē iepazītos un balsotu par Pasaules kērlinga federācijas un to biedru ierosinātajām izmaiņām.
 
Raimonda Vaivoda ieskats par kongresā notiekošo pirmajā dienā:
„Pirmās dienas pirmajā pusē tika prezentētas paveiktās attīstības aktivitātes pirms olimpiskajā periodā Latvijā, Lietuvā un Ungārijā.
 
Turpinājumā tika prezentēti piedāvājumi turpmākajā vīriešu un sieviešu pasaules čempionāta kvalifikācijas un izspēles sistēmā. Vismaz publiski visi sliecās par komandu skaita palielināšanu pasaules čempionātā kērlingā vīriešiem un sievietēm līdz 16 komandām, papildus izspēlējot kvalifikācijas turnīru. Tomēr lielās valstis bija pret dalīšanu grupās, jo tas negatīvi ietekmēs TV pārraides, biļešu tirdzniecību utt.
 
Pēc šīm debatēm tika prezentēts Kanādas un Skotijas piedāvājums pasaules čempionātam jauktajiem pāriem, kas rezultējās ar to, ka līdz Olimpiskajām spēlēm nekādas izmaiņas šajā disciplīnā netiks veiktas. Turklāt pavīdēja idejas par pasaules čempionāta jauktajiem pāriem dalīšanu A un B grupās, bet daudzas  valstis, galvenokārt mazās, pret to iebilst, jo tā tās zaudētu valsts finansējumu par šo disciplīnu. Pēc diskusijām tika nolemts, ka jaukto pāru čempionāta tēmu pagaidām jāslēdz un jāizveido darba grupu, kas turpinās vērtēt izmaiņas un novērot publisko reakciju Olimpisko spēļu laikā, un pēc tām. Turklāt WCF prezidente Keita Keitinesa minēja, ka WCF Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai līdz šī gada beigām iesniegs piedāvājumu palielināt jaukto pāru komandu skaitu uz 16 nākamajās Ziemas Olimpiskajās spēlēs, par ko Starptautiskajai Olimpiskajai komiteja lems nākamā gada vasarā.”
 
Otrās dienas galvenie notikumi bija saistīti ar diskusijām par plānotajām izmaiņām noteikumos, zonas valstu tikšanās, asociāciju prezentācijas par aktivitātēm, Phjončhanas un Pekinas Olimpisko spēļu delegātu prezentācijas, kā arī jaunās Pasaules kērlinga sērijas prezentēšana, kura apgriezienus uzņems no nākamās sezonas.
 
Pasaules kērlinga federācija apstiprina, ka tā no 2018./2019.gada sezonas sāks rīkot Pasaules kērlinga sērijas turnīrus. Finansējumu šiem turnīriem nodrošinās Ķīnā bāzēta kompānija „Kingdomway Sports”. Kopējais turnīru finansējums būs 10 miljoni ASV dolāru, kas ir līdz šim lielākais ieguldījums Pasaules kērlinga federācijā. Pasaules kērlinga sērija ir četru turnīru sērija, kurā viens no turnīriem norisināsies Amerikas, Eiropas un Klusā okeāna – Āzijas reģionā, savukārt sērijas fināla turnīrs tiks aizvadīts Ķīnas pilsētā Pekinā.
 
Raimonda Vaivoda ieskats par kongresā notiekošo otrajā dienā:
„Mums svarīga tēma šajā dienā bija finanses, kas varētu skart Latvijas junioru komandas. Pasaules čempionāti junioriem WCF rada lielus izdevumus, jo lielākoties nav tiešie lidojumi. Diskusijas notiek par to, vai nākotnē WCF kompensēs transporta izdevumus uz pasaules čempionātu sacensību vietām.”
 
Nozīmīgākā un jaunumiem bagātākā bija trešā kongresa diena, kad tika pieņemti vairāki jauni noteikumi, kā arī jaunā pasaules čempionāta vīriešiem un sievietēm izspēles kārtība.
 
Raimonda Vaivoda ieskats par kongresā notiekošo trešajā dienā:
„Būtiskākais bija balsojumi par pasaules čempionāta vīriešiem un sievietēm jauno formātu, kurā beigās uzvarēja variants – komandu skaita palielināšana līdz 13 komandām, ar sešu komandu „page play-off” izspēles sistēmu, un kvalifikācijas turnīra rīkošana. Šis balsojums bija viss ilgākais, jo pozitīvu atbalstu ieguva arī formāts ar 16 komandām un kvalifikācijas turnīru. Līdz ar to tika veikts slēgtais balsojums, kurā par labu tika izlemts 13 komandām. Kā diskusijās noskaidrojās, tad no sportiskā principa iebildumi ir nelieli, bet izšķirošs šoreiz ir mārketings. Ir doma, ka 16 komandas un kvalifikācijas turnīra formāts tiks apspriests 2021./2022.gada sezonā.
 
Vienbalsīgu atbalstu saņēma 5 sargu likums, bet izmaiņas čempionātos būs no 2018.gada 1.oktobra, lai gan dalībvalstis to jau var sākt lietot pēc saviem ieskatiem dažādās sacensībās.
 
Vienbalsīgi atbalstīts tika arī jaunais pirms Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs uz 2022.gada Olimpiskajām spēlēm.
 
Pasaules čempionātā ratiņkrēslu kērlingā komandu skaits ir palielināts uz 12 komandām no 2019.gada. Turklāt, ja dopinga problēmu dēļ Krievijas ratiņkrēslu komandu nepielaidīs Korejas Paralimpiskajās spēlēs, tad tās vietā tiks Čehija, atstājot Latvijas ratiņkrēslu kērlinga komandu kā pirmos aiz strīpas.
 
Tika atsaukti priekšlikumi par domāšanas laika palielināšanu jaukto pāru sacensībās, jo tas negatīvi ietekmētu Olimpisko spēļu kalendāru. Šo jautājums nolemts izskatīt nākamajā kongresā.”
 
Pēc šī kongresa Pasaules kērlinga federācijas dalībvalstu skaits palielinājies no 56 uz 60. Afganistāna, Kirgistāna, Portugāle un Saūda Arābija uzņemta Pasaules kērlinga federācijas dalībvalstu vidū.

Nākamais Pasaules kērlinga kongress norisināsies Budapeštā, Ungārijā 2018.gadā no 6. līdz 9.septembrim.

 
Sīkāk ar pieņemtajiem noteikumiem var iepazīties Pasaules Kērlinga federācijas mājas lapā.
 
 
 
Autore: Linda Mangale

Ģenerālsponsori


Atbalstītāji