Iespējams, ka kērlings ir radies Nīderlandē, jo 1565.gada Pītera Brēgeļa gleznotajā Ziemas ainavā ar slidotājiem un putnu slazdu redzami zemnieki, kas uz aizsaluša kanāla spēlē kaut ko līdzīgu kērlingam. Neskatoties uz to, par modernā kērlinga pamatlicējiem gan tiek uzskatīti skoti. Ir ziņas, ka kērlinga spēlēšana starptautiskos mērogos ir notikusi jau 19.gs. Eiropā un Ziemeļamerikā, taču principā nav precīzu ziņu par jebkādām sacensībām līdz pirmajām Ziemas Olimpiskajām spēlēm 1924.gadā Šamonī, kad Lielbritānija uzvarēja Zviedriju un Franciju triju valstu izpildītā šī sporta veida demonstrācijā. Arī 1932. gadā šis sporta veids tika iekļauts demonstrējamo sporta veidu sarakstā.
 

Kopš 1998.gada Nagano Ziemas Olimpiskajām spēlēm kērlings ir iekļauts Ziemas Olimpisko spēļu programmā. Mūsdienās visvairāk kērlingu spēlē Kanādā (aptuveni 1,2 miljonu spēlētāju, konkurē ar hokeju), Skotijā (20 tūkstoši), ASV (15 tūkstoši) un Šveicē (13 tūkstoši). Pasaules kērlinga federācija apvieno 64 pasaules valstu federācijas, un Latvija tajā iestājās 2001.gadā, kad kērlingu Latvijā aizsāka Jānis un Iveta Ozollapas.

Latvijas čempionāts kērlingā vīriešu un sieviešu komandām noris kopš 2002.gada.

Pašlaik ar kērlingu Latvijā nodarbojas aptuveni 200 spēlētāju, kas apvienojušies septiņos sporta klubos Rīgā, Ventspilī un Tukumā. Ilgu laiku gan klubu komandas, gan izlases finansēja sevi pašas vai ar nelielu sponsoru un valsts institūciju atbalstu. Neskatoties uz nelielo materiālo atbalstu, kērlinga sabiedrība pierāda sevi ar uzcītību un fanātismu – 2009.gadā Rīgā, Biķernieku ielā 121H darbu sāka pirmā kērlinga halle Baltijas valstīs. Latvijā tiek organizētas virkne vietēja un starptautiska mēroga sacensības. Kērlings Latvijā arvien vairāk piesaista preses un TV uzmanību, kas dod iespēju mainīt skeptisko viedokli par kērlingu kā sportu.

2013.gadā Rīgā, Volvo sporta centra ledus hallē tika aizvadīts pasaules čempionāts sievietēm, kura organizatori saņēma lieliskas atsauksmes no dalībniekiem un arī Pasaules kērlinga federācijas.


Latvijai sportisko sasniegumu ziņā strauja izaugsme notika tieši pēc Kērlinga halle atvēršanās. Jau pirmajā sezonā sieviešu komanda uzvarēja Eiropas čempionāta B grupā un kvalificējās pasaules čempionātam Kanādā. Gadu vēlāk arī vīriešu izlase B grupā izcīnīja 2.vietu un arī kvalificējās Eiropas čempionāta A grupai.

Par pēdējo gadu nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas kērlingā uzskatāma sieviešu izlases izcīnītā 5.vieta Eiropas čempionātā 2018.gadā, junioru meiteņu izlases 6.vieta 2022.gada pasaules čempionātā A divīzijā, ratiņkērlinga izlases 7.vieta pasaules čempionāta A divīzijā 2020.gadā, kam seko vēsturiska Latvijas dalība 2022.gada Pekinas Ziemas paralimpiskajās spēlēs, izcīnot 9.vietu. Šajā pat gadā ratiņkērlinga jauktā pāra izlase debijas pasaules čempionātā nodrošina augsto 5.vietu.



Latvija izlašu augstākie panākumi:

  • Sievietes - 5.vieta ECC 2018; 12.vieta WCC 2010, 2013, 2014
  • Vīrieši - 8.vieta ECC 2014
  • Junioru meiteņu komanda - 6.vieta WJCC 2022
  • Junioru puišu komanda - 5.vieta WJBCC 2017
  • Jauktais pāris - 7.vieta WMDCC 2008
  • Ratiņkērlinga komanda - 7.vieta WWhCC 2020, 9.vieta PG 2022
  • Ratiņkērlinga jauktā pāra komanda - 5.vieta WWhMDCC 2022
  • Jauktā komanda - 9.vieta EMCC 2006
  • Seniores sievietes - 8.vieta WSCC 2022
  • Seniori vīrieši - 12.vieta WSCC 2013
     

* ECC - Eiropas čempionāts kērlingā; WCC - Pasaules čempionāts kērlingā sievietēm; WJCC - Pasaules čempionāts kērlingā junioriem A divīzijā; WJBCC - Pasaules čempionāts kērlingā junioriem B divīzijā; WMDCC - Pasaules čempionāts kērlingā jauktajiem pāriem; WWhCC - Pasaules čempionāts ratiņkērlingā; PG - paralimpiskās spēles; WWhMDCC - Pasaules čempionāts ratiņkērlingā jauktajiem pāriem; EMCC - Eiropas čempionāts kērlingā jauktajām komandām; WSCC - Pasaules čempionāts  senioriem

Ģenerālsponsori


Atbalstītāji