Jaunieši kērlingā – tagad un rīt…

Pēdējos gados par vienu no svarīgākajām Latvijas Kērlinga asociācijas prioritātēm kļuvusi jaunatnes iesaistīšana kērlingā. To nosaka ne vien nepieciešamība pastāvīgi nokomplektēt konkurētspējīgas Latvijas junioru izlases, bet arī fakts, ka vidējais aktīvā kērlingista vecums Latvijā šobrīd pārsniedz 37 gadus. Kērlings nenoliedzami ir pieredzes sporta veids un augstvērtīgus rezultātus Pasaulē var sasniegt arī šajā vecuma posmā, tomēr šī tendence mūsdienās ir strauji mainījusies. Arvien skaļāk sevi kērlinga elitei piesaka tādas valstis kā Nīderlande, Austrija, Turcija, Ungārija, Slovākija un citas, kuras vairāku gadu garumā mērķtiecīgi ieguldījušas savu junioru komandu attīstībā un izaugsmē. Vai arī Latvijas kērlingam ir ejams šis ceļš? Lai rastu pilnīgāku priekšstatu ir vērts apskatīties uz pašreizējo situāciju Latvijā un Pasaulē kopumā, treniņu metodēm un iespējamajiem attīstības virzieniem.

 

 „Junioru kērlings”

Šis ir savdabīgs, bet ļoti precīzs termins kērlinga treneru vidū. To raksturo strauji un negaidīti kāpumi un kritumi izpildījumā, pārsteigumi stratēģiju un taktiku izvēlē, pastāvīgas emocionālās izmaiņas, skaistas uzvaras un ļoti sāpīgi zaudējumi, jaunas draudzības. Šīs visas minētās lietas ir sastopamas arī pieaugušo sportā, tomēr junioru kērlingā vienmēr pastāvējis un pastāvēs princips „balts vai melns” un tieši tas kērlingu padara tik sarežģītu no jauniešu, treneru, vecāku un līdzjutēju pozīcijām. Jebkura jauniešu trenera lielākais izaicinājums ir atrast īstos vārdus, lai tehniskās un taktiskās nianses izskaidrotu vienkāršā un visiem saprotamā veidā. Ir jāpieņem, ka daudzas it kā visiem saprotamas vienkāršās lietas nepieciešams atkārtot vēlreiz, vēlreiz, vēlreiz… Kērlings ir nianšu sporta veids un jāpieņem, ka informācija kas pieaugušajiem šķiet pašsaprotama, atsevišķiem jauniešiem var būt īsts „kosmoss” vai var tikt uzskatītas par nesvarīgām. Kāpēc tā? Atbilde – jauniešiem svarīgākais ir vienkārši spēlēt, izbaudot spēles procesu un kompāniju. Nianses un detaļas šajā gadījumā ir sekundāras. Protams, daudzi teiks: „tas ir pats svarīgākais un gan jau jaunieši iemācīsies paši spēlējot”, taču jāatzīmē, ka jauniešu kērlings mūsdienās ir ļoti profesionalizējies un viss ir pakārtots skaidri saprotamiem mērķiem un uzdevumiem. Teorijai jauniešu kērlingā ir īpaši svarīga nozīme, taču tā vēl aizvien Latvijā netiek pienācīgi novērtēta. Īpaši svarīgi ir izglītot arī vecākus, jo daudziem jauniešiem tieši viņi būs svarīgākās autoritātes. Sevišķi interesanti ir vērot kā jauniešu komandas iziet cauri komandu attīstības posmiem – „Forming – Storming – Norming – Performing”. Sarežģītais „storming” posms jauniešiem un to komandām var ilgt no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Tieši tādēļ ir ļoti svarīgi, lai jebkuram jaunietim kērlings būtu tikai viens no sporta veidiem, tas ļautu uz sportu un komandas principiem kopumā paskatīties plašāk. Atbilde ir pavisam vienkārša – ja vēlamies augstvērtīgus rezultātus ilgtermiņā no jauniešiem un viņu komandām, visām iesaistītajām pusēm ir jākļūst profesionālākām, izzinošākām un pacietīgākām.

 

„Svarīgi zināt”

Izņemot šī sporta veida lielvalstis, visā pārējā Pasaulē kērlings saskaras ar ļoti būtisku problēmu – jauniešu piesaistīšana sporta veidam. Tam par pamatu ir ne vien šo valstu sabiedrības kopējā skeptiskā attieksme, bet arī lielā sporta veidu konkurence, nepietiekošā kērlinga infrastruktūras attīstība, finansiālā atbalsta trūkums (vairākās valstīs finansējumu nodrošina tikai jauniešu vecāki vai nelieli komandas sponsori) un vispārējs klubu un federāciju iniciatīvas trūkums. Kērlings gan olimpisko spēļu un pieaugošās TV auditorijas ietvaros sāk ieņemt aizvien spēcīgakas pozīcijas, kas ir par pamatu tam, ka situācija nākotnē šajā aspektā varētu uzlaboties.

Ir svarīgi saprast, ka junioru kērlingā, arī valsts izlašu līmenī, vienmēr pastāvēs trīs veidu komandas – „iesācēju komandas”, „sacensību komandas”, „elites komandas”. To nosaka lielā spēlētāju mainība, treniņprocesa kvalitāte, spēlētāju pieredze un prasme labi sadarboties uz un ārpus ledus. Latvijā vēl aizvien pārāk zemu tiek novērtēts Pasaules junioru sacensību un elites komandu līmenis. Šobrīd šīm komandām ir iespēja sadarboties ar kērlinga lielvalstu labākajiem treneriem un instruktoriem, piedalīties starptautiskās nometnēs, kuras vada Pasaules čempioni un olimpisko spēļu dalībnieki, gūstot vērtīgu pieredzi un padomus no viņiem, sadarboties ar savas valsts labākajiem fiziskās sagatavotības treneriem un sporta psihologiem. Apvienojumā ar lielu un augsta līmeņa spēļu praksi, tiek radīti visi priekšnosacījumi, lai junioru komandas 5-7 gadu laikā kļūtu par savu valstu pieaugušajām izlasēm (Slovēnijas, Austrijas, Nīderlandes, Turcijas u.c. piemēri).

Pēdējo gadu laikā pamazām palielinās treneru skaits, kas darbojas ar bērniem un jauniešiem. Katram trenerim darbā ar jauniešu un pieaugušo komandām būs sava noteikta motivācija, darba stils, komunikācija un vīzija. Tieši trenera viedoklis no malas un psiholoģiskais atbalsts var būt par izšķirošu faktoru, lai komanda izcīnītu uzvaras saspringtās spēļu galotnēs un līdzvērtīgās spēlēs, taču tas bieži netiek pietiekami novērtēts. Līdzšinējā pieredze un novērojumi ļauj secināt, ka jauniešu komandām, kuram nav treneri, tiem ir zema kvalifikācija vai tie neregulāri iesaistās treniņprocesā, izaugsme rezultātu ziņā ir vismaz 2-3 reizes ilgāka. Ilgtermiņā ir svarīgi veidot savu treneru bāzi katra kērlinga kluba ietvaros, federācijai nodrošinot šo treneru kvalifikācijas paaugstināšanu un pieredzes apmaiņu ar starptautiskajiem speciālistiem.

Sava konkrētā sporta veida profesionāļu un augsta līmeņa spēļu video skatīšanās ir būtiska teorētiskās sagatavošanas sastāvdaļa ikvienā komandu sporta veidā un kērlings šajā gadījumā noteikti nav izņēmums. Lai arī šim apstāklim vēl aizvien netiek pievērsta pietiekami liela nozīme, ir svarīgi jauniešiem iegūt savus pirmos sporta veida elkus, kā arī mācīties sadarbības, komunikācijas un taktikas nianses no labākajiem. Tieši iespējamā unikālā iespēja jau pēc dažiem gadiem satikt un pat uzspēlēt pret savu elku nometnēs vai starptautiskās sacensībās var būt par izšķirošu pavērsiena punktu jebkuram jaunietim.

Mūsdienās darbā ar jauniešiem ir ļoti svarīgi izmantot visdažādākās mobilās aplikācijas veidus un saziņas līdzekļus. Lai arī mūsdienās pastāv dažādi sociālie tīkli un saziņai it kā nevajadzētu būt problēmai, reālā situācija ir pavisam cita. Tieši komunikācijas apguve un pareiza pielietošana uz ledus un ārpus ir jebkura trenera un jauniešu vislielākais izaicinājums. Attiecībā par mobilajam aplikācijām vēl aizvien pārāk maz Latvijā tiek izprasta un novērtēta statistiskās informācijas uzkrāšana un izmantošana treniņprocesa un sacensību laikā. Tomēr tieši statistika ļauj objektīvi novērtēt katra spēlētāja un komandas vājās un stiprās puses (metienu veidus, akmens rotācijas, taktikas izvēli u.c.), kā arī nostādīt īstermiņa un ilgtermiņa individuālos un komandas mērķus statistiski. Statistika un konkrētu situāciju analīze dod iespēju trenerim un jauniešiem plašākai diskusijai, kas ir neatsverams ieguvums jauniešiem ilgtermiņā. Mūsdienās pieaugušo kērlingā par labu komandas un spēlētāju izpildījumu var uzskatīt izpildījumu virs 80%, elites komandas un spēlētāji pēdējās sezonās pat vairāku spēļu ietvaros pārsniedz iespaidīgos 90%! Jauniešu komandu trenera vidū pastāv viedoklis, ka junioru kērlingā par labu rādītāju var uzskatīt izpildījumu virs 60%. Ir ļoti svarīgi panākt, lai izpildījuma procents, kaut nedaudz, bet palielinātos katru gadu, tomēr vēl svarīgāk ir panākt tā stabilitāti un izlīdzināšanos starp visiem komandas spēlētājiem. Tas ļaus ikvienam objektīvi novērtēt komandas reālo izaugsmi laikā.

 

„Latvijas junioru izlases”

Kērlingistu vidū pastāv atšķirīgs viedoklis par to no kāda vecuma jauniešiem būtu jāuzsāk nodarboties ar kērlingu. Kā optimālākais tiek minēts 14-15 gadu vecums, kam personīgi varu piekrist tikai daļēji. Par optimālāko Latvijas gadījumā šis vecums tiek uzskatīts atsevišķu nepieciešamo fizisko un garīgo spēju dēļ. Ja ņemam vērā ievērojamo laika periodu kērlinga tehnikas, taktikas un nianšu apgūšanai, nepieciešamību noslīpēt sadarbību un komunikāciju, tad šis vecums var būt jau par vēlu augstu rezultātu sasniegšanai vēl junioru vecumā. Ir svarīgi arī Latvijā iesaistīt jauniešu kērlingā jau no 9-11 gadu vecuma, treneriem nodrošinoties ar ievērojami lielāku pacietības devu, un pielietojot dažādas treniņu un spēļu metodes.

Latvijas junioru izlašu kopējo izpildījumu un kopējo izpratni pēdējos gados noteikti var vērtēt virs vidējā Pasaules junioru līmeņa, tomēr augstu rezultātu sasniegšanu ilgtermiņā ir liegusi nepārtrauktās izmaiņas spēlētāju un treneru sastāvos. Junioru kērlings nav izņēmums un tieši saspēlētība un sapratne spēlētāju starpā ir nozīmīga panākumu atslēga. Ir ļoti svarīgi, lai Latvijā, līdzīgi kā Dānijā, Norvēģijā un Vācijā, pastāvētu vismaz 2-3 konkurētspejīgas junioru komandas, savukārt spēļu praksi visvērtīgāk ir iegūt dažādās junioru sacensībās Skandināvijas valstīs. Sevišķi liela un spēcīga junioru komandu un klubu konkurence pastāv Zviedrijā, līdzvērtīgi cīnīties ar tām būtu ļoti labs mērķis ikvienai Latvijas junioru izlasei un komandai.

Ikvienā komandu sporta veidā milzu nozīme ir komandas līderim un jauniešu kērlingā tam ir sevišķi liela nozīme. Vairākās citu valstu junioru izlasēs (piemēram, Vācija, Itālija, Ungārija u.c.) līderi ir arī savas valsts pieaugušo izlašu dalībnieki. Bieži vien tieši šie līderi spēj vislabāk mobilizēt komandu kritiskos spēļu brīžos, tie dod pārējiem komandas spēlētajiem nepieciešamo enerģiju un izpilda augstākās sarežģītības metienus endu un spēļu galotnēs. Latvijas junioru izlasēm starptautiskos mačos līdz šim tā ir bijusi nozīmīga problēma, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi apzināt iespējamos līderus komandā un papildus ar viņiem strādāt.

Visiem vienmēr aktuāls būs jautājums - vai un kad Latvijas junioru izlases pārstāvēs sevi arī kā Latvijas pieaugušo izlases. Latvijā kērlingu pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ ir pametuši daudzi ļoti perspektīvi un talantīgi jaunieši, savukārt daļa ir gājusi ļoti vienkāršo „burkāna principa” ceļu. Tomēr ikvienam jaunietim, vecākam, trenerim un līdzjutējam ir jāatceras, ka augstu rezultātu sasniegšanas pamatā jebkurai komandai vienmēr būs saspēlētība un sadarbība daudzu gadu garumā.

Raimonds Vaivods,
Latvijas junioru vīriešu izlases treneris 

Ģenerālsponsori

Atbalstītāji